Trauksmes celšana

Trauksmes cēlējs ir fiziska persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā iegūta, veicot darba pienākumus, dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ var tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

Trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi par jebkuru pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm, īpaši par pārkāpumiem šādās jomās:

  • Bankas darbinieku bezdarbība, nolaidība, amata stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vai cita prettiesiska rīcība;
  • korupcija, politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumi;
  • publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana;
  • izvairīšanās no nodokļu samaksas;
  • sabiedrības veselības apdraudējums;
  • pārtikas drošības apdraudējums;
  • būvniecības drošības apdraudējums;
  • vides drošības apdraudējums, tostarp rīcība, kas ietekmē klimata pārmaiņas;
  • pretradiācijas aizsardzības un kodoldrošības risku radīšana;
  • darba aizsardzības apdraudējums;
  • sabiedriskās kārtības apdraudējums;
  • cilvēktiesību pārkāpumi;
  • pārkāpumi publisko iepirkumu vai publiskās un privātās partnerības jomā;
  • pārkāpumi finanšu un kapitāla tirgus sektorā (piemēram, ieguldījumu pakalpojumu aizsardzības pārkāpumi), tostarp krāpšana un cita nelikumīga rīcība, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses;
  • sankciju normatīvo aktu pārkāpumi;
  • nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, terorisma un proliferācijas finansēšana;
  • konkurences tiesību un komercdarbības atbalsta noteikumu pārkāpumi;
  • pārkāpumi preču un pakalpojumu sniegšanas jomā, tostarp saistībā ar drošību un atbilstību;
  • pārkāpumi transporta drošības jomā;
  • pārkāpumi, kas saistīti ar iekšējo tirgu;
  • pārkāpumi dzīvnieku labturības jomā;
  • patērētāju tiesību aizsardzības pārkāpumi;
  • privātās dzīves un personas datu aizsardzības, kā arī tīkla un informācijas sistēmu drošības pārkāpumi;
  • citu normatīvo aktu prasību neievērošana.

Par trauksmes celšanu nav uzskatāma:

  • apzināti nepatiesu ziņu sniegšana;
  • informācijas, kas satur valsts noslēpumu, izpaušana;
  • ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu;
  • zvērināta advokāta un klienta, ārsta un pacienta saziņas konfidencialitātes pārkāpšana;
  • tiesnešu apspriedes noslēpuma vai slēgtajās tiesas sēdēs iegūtu neizpaužamu ziņu izpaušana;
  • informācijas izpaušana par speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu vai tās rezultātā iegūtu ziņu izpaušana;
  • informācijas izpaušana par konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem vai arodbiedrībām, kā arī darba koplīguma pusēm, ciktāl tiek skarta informācija, kas nepieciešama darba koplīguma noslēgšanai vai grozīšanai.

Ceļot trauksmi, trauksmes cēlējs aizpilda Trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu, kurā sniedz skaidru, pārdomātu un pēc iespējas detalizētāku informāciju. Ja trauksmes cēlējam tiek radītas nelabvēlīgas sekas, viņam ir tiesības uz aizsardzību, kas paredzēta Trauksmes celšanas likumā.

Trauksmi var celt arī ārpus Bankas, vēršoties kompetentajās valsts institūcijās, biedrībās, nodibinājumos vai Trauksmes cēlēju kontaktpunktā – Valsts kancelejā:

Bankas trauksmes ziņošanas kanāls

Banka iesaka jums sākotnēji celt trauksmi, izmantojot Bankas iekšējo trauksmes ziņošanas kanālu – rakstot uz e-pastu [email protected] vai pa pastu, sūtot trauksmes cēlēja ziņojumu uz adresi Brīvības iela 54, Rīga, LV-1011, uz aploksnes norādot “Trauksmes cēlēja ziņojums”. Tas nodrošina iespējamu pārkāpumu savlaicīgu novēršanu, pirms tiek apdraudēta Bankas reputācija, radušies zaudējumi vai iesaistītas kompetentās valsts institūcijas.